Alumīnijs ir dažādos pielietojumos plaši izmantots metāls. Tas ir viegls un stiprs materiāls, kas arī bez virsmas apstrādes ir ļoti noturīgs pret koroziju. Anodēšana uzlabo alumīnija noturību pret koroziju un maina daļas ārējo izskatu ar dažādām krāsām. Oksīda slānis ir arī diezgan ciets un veido virsmu ar labu nodilumizturību, vienlaikus saglabājot tādu pašu dabisku metāla izskatu. Anoda slānis ir arī labs elektroizolators. Anodēšanu mēdz saukt arī par anodizēšanu.
Alumīnija pasivēšana ir reaģējošs pārklājums, ar kuru var ievērojami uzlabot alumīnija dabisko noturību pret koroziju. Turklāt pasivēšana nodrošina labu elektrības kontaktu un labu pārklājumu zem krāsojuma.
Standarti:
- Anodizing of aluminium and its alloys (ISO 7599:2010)
- Anodizing of aluminium and its alloys- Specification for hard oxidation (ISO 10074;2010)
- Anodic coatings for aluminium and aluminium alloys (MIL-A-8625F)
- ASTM D3933, Preparation of Aluminium Surfaces for Structural Adhesives Bonding (Phosphoric Acid Anodizing)
Anodēšana un pasivēšana uzņēmumā Pinnoitus Helin Oy
- Sērskābes anodēšana, dažādas krāsas
- Cietā anodēšana
- Fosforskābes anodēšana
- ptfe blīvējums
- SurTec 650 chromitAl
Dažādas anodēšanas metodes (sērskābes un skābeņskābes un cietā anodēšana) savstarpēji atšķiras galvenokārt pēc slāņu veidošanas gaitā radušos diametra. Neliela porainība norāda uz palielinātu alumīnija oksīda daudzumu un līdz ar to cietāku pārklājumu. No otras puses, virsmas porainību var izmantot uzsūkšanai, piemēram, dažādām krāsu vai ptfe daļiņām. Arī oksidētas virsmas metāla pārklājums (piemēram, ar ķīmisko niķeli) ir viegli izveidojams. Tādējādi metāla virsma atkarībā no apstrādes var būt elektriski savienota vai atsevišķa no pamatmateriāla. Arī nosaukuma plāksnīšu izgatavošana ar zīda sietspiedi vai digitālo printeri anodētā virsmā ir tipisks lietošanas gadījums.